Latvijai līdz šim nav bijusi vienota informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jeb e-pārvaldības sistēma – valsts iestādes ir dzīvojušas pa savam, ikvienu programmu un datubāzi būvējot tikai savām vajadzībām, daudzos gadījumos nelietderīgi tērējot lielus budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Iedzīvotājiem tas nozīmēja nogurdinošas un pēc būtības liekas darbības valsts iestādēs – šis likums to risinās.
“Līdz šim valsts un pašvaldības izpildīja savus pienākumus tā, lai vispirms pašiem būtu ērti. Turpmāk valsts iestāžu fokuss būs uz ērtu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu Latvijas valsts iedzīvotājiem. Latvijas cilvēkiem vairs nevajadzēs skraidīt no vienas valsts iestādes uz nākamo, iesniedzot datus, kuri jau sen glabājas vairākās citās iestādēs un būs arī virkne citu uzlabojumu,” norāda Daniels Pavļuts.
No “Attīstībai / Par!” Saeimas frakcijas šo likumprojektu virza frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, frakcijas vadītāja biedrs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs un E-pārvaldības apakškomisijas sekretāre Inese Ikstena. Likumprojekts izstrādāts ciešā sadarbībā ar VARAM e-pārvaldības ekspertiem.
E-pārvaldības likums paredz nodrošināt datu, dokumentu un iesniegumu apmaiņu valsts iestāžu starpā, kas veicinās valsts iespēju proaktīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, nevis gaidīt, kad iedzīvotāji paši tiem piesakās. Tiks pilnveidotas valsts digitālās tehnoloģijas un līdz ar to uzlabosies iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto valsts pakalpojumu pieejamība, vienkāršība un kvalitāte. Samazināsies birokrātija un cilvēkiem nebūs atkārtoti jāsniedz tā informācija, kas jau ir kādas institūcijas rīcībā.
Sakārtotāka valsts pārvalde nodrošinās lielāku informācijas atklātību, datu pieejamību un palielinās uzticēšanos valsts un iedzīvotāju starpā, kā arī atvērti un brīvi pieejami dati var veicināt dažādas inovācijas gan valsts, gan iedzīvotāju, uzņēmumu un zinātnieku pusē:
? starpiestāžsu sadarbība un datu apmaiņa ļautu, piedzimstot bērnam, bērna vecākiem automātiski saņemt viņiem pienākošos valsts pakalpojumus bez vēršanās katrā iestādē atsevišķi, jo valsts iestādes jau būs saņēmušas citus valsts rīcībā esošos datus un negaidīs, ka jaunie vecāki paši piesakās,
? būs ieguvumi arī uzņēmējiem – kad valsts pārvalde būs sakārtojusi pakalpojumus un apzinājusi resursus, tad pavērsies liels lauks privātajam sektoram piedāvāt savus pakalpojumus sadarbības nostiprināšanai un paplašināšanai – mākoņu pakalpojumu sniedzēji, infrastruktūras sektori u.c.
? laicīgi un automātiski izplatīti zemesgrāmatas, CSDD un valsts ceļu uzturētāju dati par ceļiem, krustojumiem, ātruma ierobežojumiem un citām zīmēm uz ceļiem, kā arī ceļu remontiem, ievērojami atvieglotu precīzu un atjaunotu karšu izstrādi, sekmētu drošību uz ceļiem un efektīvāku satiksmi, jo satiksmes dalībnieki (vai to auto) spētu ātrāk reaģēt uz satiksmes ierobežojumu izmaiņām un mainīt braukšanas maršrutus,
? pat šķietami neinteresanta informācija jeb dati var tikt izmantoti jaunu zināšanu ieguvei, ja tie ir brīvi un publiski pieejami. Piemērs ir https://alpha.data.gov/, kur zinātnieki apvienoja datus par zivju nozvejām un novērojumiem konkrētajās vietās ar vēsturisko informāciju par kuģu pozīcijām, tādējādi noskaidrojot, kā kuģošanas vietas ir saistītas ar zivju populācijas kritumu un rodot jaunu virzienu zivju krājumu atjaunošanai,
? nodokļi – var atvērt anonimizētas datukopas par darījumiem un pārskaitījumiem jebkurā jomā – ēdināšanā, celtniecībā, farmakoloģijā, valsts pārvaldē, pašvaldībās un citur, un izsludināt balvu tiem, kam izdosies atklāt shēmas un karteļu pazīmes.
Šī likumprojekta radīto pārmaiņu iespējas ir bezgalīgi plašas.
E-pārvaldības likuma paketi skatīs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija. Paketē ietilpst E-pārvaldības likums, grozījumi Informācijas atklātības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Saeimai to vēl ir jāapstiprina trīs lasījumos.